Erasmus Slovēnijā, Ļubļanas Universitātē ir jau mans otrais apmaiņas brauciens, pirmais bija uz Ungāriju.
Par Erasmus zināju jau pirms iestājos augstskolā un tas bija kā obligāts pasākums, bet ilgi nevarēju saņemties. Bija visādas bažas, ka nevarēšu pavilkt mācības angļu valodā, ka būšu prom no savējiem un neatradīšu draugus. Visas bažas bija veltīgas un labi vien ka saņēmos braukt studiju pēdējā gadā. Mēģināju kādu no kursabiedriem pierunāt braukt līdzi, bet tas bija pēdējais gads bakalaurā un likās, ka būs neiespējami apvienot mācības divās valstīs.
Nekā tāda no kā baidījos es, mani kursabiedri vai mani vecāki, mani nepiemeklēja. Tieši otrādi, viss izvērtās pēc labākā scenārija. Ungārijā (University of Pecs) pasniedzēji bija ļoti atsaucīgi, priekšmeti interesanti, daudz lauka izbraucienu, ceļojumu, daudz jaunu draugu, vīns, vienvārdsakot bohēma. Tā paskrēja 4 mēneši Ungārijā. Atbraucu mājās. Nekas nebija mainījies kopš manas aizbraukšanas un universitātē parādus neiekrāju un absolvēju veiksmīgi un ieguvu to kārotu bakalaura grādu un pieredzi.
Pieredze ir tas kāpēc vien būtu jābrauc studēt citur kaut uz nelielu laiku. Iestājos maģistros un jau zināju, ka atkal jābrauc. Pasauli skatīties.
Kā izvēlēties kur braukt Erasmusā, tas ir atkarīgs no tik daudzām lietām. Mana izvēle krita par godu Slovēnijai daudzu iemeslu dēļ.
- Balkānu reģions man šķiet vispievilcīgākā Eiropas daļa. Dabas, kalnu, Vidusjūras, draudzīgo cilvēku un lētā dzīvesveida dēļ;
- Slovēnija ir ļoti maza, tā ir kā Kurzeme, lieliska valsts ko iepazīt semestra laikā;
- Diezgan neparasts galamērķis. Reti var dzirdēt no cilvēkiem – “Es ceļoju pa Slovēniju ” vai “es biju Slovēnijā apmaiņas programmā”, nerunājot jau par cilvēkiem, kas mūždien sajauc Slovēniju ar Slovākiju.
- Klimats un tieši siltums. Tas, ka piedzīvojam ziedu plaukšanu jau marta sākumā, nebeidz mūs sajūsmināt ikdienu.
- Slovēniju ieskauj 4 kaimiņvalstis, kuras arī noteikti jāizceļo, kamēr esam šeit.
- Nedrīkst aizmirst par to, ka zinājām, ka lekcijas šajā valstī notiek slovēņu valodā, tāpēc studijas būs galvenokārt ar pasniedzēju privātām konsultācijām un grāmatu studijām, tādēļ ir daudz vairāk brīvā laika un iespējams ieplānot garākus ceļojumus.
Šoreiz uz nezināmo valsti neesmu atbraukusi viena, bet gan kopā ar bijušo kursa biedreni un labu sirdsdraugu Rūtu. Maģistros iestājos ģeologu programmā, bet Rūta palika ģeogrāfos, bet mums abām šajā valstī kursu izvēle bija atbilstoša un valsts izvēles iemesli arī!
Tā nu mēs esam Slovēnijā. Šajā skaistajā sapņu zemē no februāra beigām līdz jūlijam. Ceram pagūt aizbraukt visus kur ieplānots un redzēt ko iespējams nekad vairs neredzēsim. Izjust un saprast šo valsti, tās cilvēkus un uzkāpt 2864 m augstajā Triglavā.
Ja jums ir iespēja – noteikti brauciet! Vienalga uz kuru valsti. Labāk jau uz pēc iespējas tālāko, jo apmeklēt to vairs var nebūt iespēja. Nevajadzētu aizmirst, ka Erasmus programma piešķir arī stipendijas. Cik cilvēkiem esmu prasījusi par Erasmusu, esmu dzirdējusi vairāk labā. Cilvēki atgriežoties ir atvērtāki, tolerantāki, draudzīgāki. No ārzemniekiem Vecrīgā arī vairs nav jābaidās, ja viņi tevi uzrunā, jo ir nokļuvuši situācijā, kad tava palīdzība tiem ir tik tiešām nepieciešama. Kādreiz arī tu pats bija tāds pats ārzemnieks citā valstī, kas uzrunāja vietējo.
Ir jāizmanto visas iespējas, ko dzīve tev sniedz (saprāta robežās)!
Vairāk parasti nožēlo to, kas netika izdarīts, nevis izdarīto. Tāpēc ceļojiet, baudiet dzīvi, un es gribēšu redzēt jūsu bildes!
Dzīve ir krāsu pilna 